Monthly Archives: April 2016

Tirgus ekonomika

Kapitālisms ir tirgus ekonomikas sistēma, kuras pamatā ir privātīpašums. Kapitāls nepieder ne valstij, ne kādai kopienai, bet gan indivīdiem.

Tas noved pie monopolu veidošanās. Kad tirgū valda monopols, ir ļoti grūti jaunam komersantam iekarot tirgu, jo tajā jau valda noteikts produkts. Korporāciju peļņa sasniedz jaunus augstuma līmeņus un sapnis, ka katrs var ar savu ideju un centību vairot savus iekrājumus arvien vairāk izskatās tikai pēc sapņa. Liekas, ka kapitālisma ideja, kurā katrs var kļūt bagāts, ir patiess tikai dažiem. Lielākā daļa cilvēku stādā tas ir investē savu laiku, lai palielinātu peļņu cilvēkiem, kam ir kapitāls, tas ir nauda, īpašumi, privātie līdzekļi. Savukārt tie pie kā strādā citi, savu peļņu tālāk investē sava biznesa attīstībā. Biznesa īpašnieki savas peļņas palielināšanai būs gatavi arī samazināt algas, iepirkt lētākas izejvielas, atlaist darbiniekus un strādāt pie produktu reklāmas vairāk, kā pie tā kvalitātes.

Ekonomiku mēdz saukt par kapitālisma kodolu, ekonomikas izaugsme ir galvenais stimuls kapitālismā. Ekonomikas izaugsme sevī iekļauj ne tikai peļņas palielināšanu, bet arī izdevumu samazināšanu, ražošanas efektivitātes palielināšanu un veiksmīgāku risinājumu atrašanu. Visur kapitālisms nav vienāds, katra valsts atsevišķi ir izstrādājusi savu pieeju kapitālismam. Atšķiras apmērs kādā katra valsts iejaucas brīvajā tirgū un cik lieli nodokļi tiek uzlikti atsevišķām svērām. Lai arī tā tiek bieži kritizēta, tomēr nav vēl atrasta ekonomiskā sistēma, kas mūsdienās sniedz veiksmīgāku ekonomisko attīstību.

Mūsdienās īstas alternatīvas kapitālismam nemaz nav, citas sistēmas ir, vai nu izgāzušās, vai novecojušas, tāpēc katram noteikti der iemācīties kā vislabāk izmantot brīvā tirgus apstākļus.

Kādus pakalpojumus piedāvā bankas?

Naudas pakalpojumiGalvenais pakalpojums ar ko bankas pelna iztiku protams ir naudas aizdošana cilvēkiem, kuriem tā ir nepieciešama. Lai aizņemtos naudu banka, Jums būs jānokārto daži nepieciešami dokumenti, lai banka būtu droša par to, ka Jūs būsiet spējīgs, šo naudu atmaksāt. Lielākais pluss aizņemoties naudu no bankas ir tas, ka aizdevuma procentu likme būs ļoti maza. Salīdzinot ar patēriņa un ātrajiem kredītiem, banku ilgtermiņa aizdevuma procentu likme var būt pat 6 reizes mazāka, nekā iepriekš minētajiem kredītu veidiem. Protams aizņemoties naudu no bankas var gadīties tā, ka banka pieprasa galvotāju, vai ķīlu, lai būtu nodrošināta pret to, ka saņems atpakaļ savus zaudētos līdzekļus, pat tad, ja Jūs nespēsiet turpināt atmaksāt aizdevumu.

Banku pakalpojumi neapstājās pie vienkāršiem aizdevumiem. Lielu daļu peļņu bankas iegūst, ieguldot naudu akcijās, vērtspapīros, dārgmetālos un tamlīdzīgi. Lai varētu gūt pēc iespējas lielāku peļņu šodien un tagad, tad bankas mēģina dažādos veidos piesaistīt vairāk finansiālos līdzekļus. Viens no veidiem, kā piesaistīt cilvēku finanses, ir noguldījumi bankā. Taču ar to vien nepietiek, bankas vēlas nopelnīt vairāk, tāpēc arī tika izdomāta pensiju līmeņu sistēma. Pirmais pensiju līmenis visiem ir obligāts, un bankām neko daudz nedod, jo ar šo nodokļu daļu valsts uztur esošos pensionārus, invalīdus un tos, kas palikusi bez darba. Otrais pensiju līmenis ir obligāts visiem tiem, kas dzimuši pēc 1971. gada un no šīs naudas 38% nonāk turpat, kur pirmā pensiju līmeņa nauda, bet 2% no taviem nodokļiem tiek uzkrāti tavai pensijai, taču banka ar tiem var rīkoties brīvi un ieguldīt pēc vajadzības.

Savukārt trešais pensiju līmenis ir vislabākais veids kā piesaistīt papildus finansiālus līdzekļus, jo tas ir brīvprātīgs pensijas uzkrāšanas veids, kas ļauj cilvēkiem ik mēnesi iemaksāt tik, cik viņi var atļauties. Labā ziņa par šo pensiju līmeni ir tāda, ka iedzīvotāji to var saņemt jau no 55 gadu vecuma, kas Latvijā ir krietni vien ātrāk par pensijas saņemšanas vecumu. Tādā veidā tiek piesaistīti papildus līdzekļi, lai bankas varētu veikt profesionālus ieguldījumus ar Jūsu naudu un pavairot Jūsu pensiju nākotnē.

Kāpēc izmantot klientu kartes, iepērkoties lielveikalos?

Ja Tu vairāk vai mazāk regulāri iepērcies vienā lielveikalu ķēdē, tad klienta kartes izmantošana ir visnotaļ izdevīga spēle. Tā sniedz ne vien atlaides noteiktiem pārtikas un citiem produktiem, bet arī ļauj uzkrāt bonusus, tādus kā summu par iepirkumiem virs noteikta skaita preču, krāt dažādu akciju uzlīmes, iegādājoties lētākus traukus vai citas akcijā piedāvātās preces. Lai arī naudas izteiksmē uzkrātās summiņas par iepirkšanās reizi dažkārt ir pavisam niecīgas, tomēr pēc zināma laika tās sniedz iespēju iegādāties arī kaut ko ārpus iepirkumu saraksta. Nevarētu sacīt, ka es sev aizliedzu pirkt ārpuskārtas pirkumus, bet šāda iespēja dod it kā zaļo gaismu sevis palutināšanai. Tāpat es bieži vien nenopirktu to vai citu mājsaimniecībā noderīgu lietu, ja nebūtu kārdinošā piedāvājuma. Un varu teikt, ka neesmu no cilvēkiem, kuri mīl iepirkties – tātad nevaru norakstīt savus ārpuskārtas akciju ietvaros veiktos pirkumus uz impulsīvu vēlmju vadītu iegribu.

Personīgi atzīstot klienta karšu priekšrocības, man patīk sekot īpašajām akcijām – loterijām un citiem piedāvājumiem izmantot savu lojalitāti. Es saprotu, ka lielveikalu tīklos strādā komandas, lai izveidotu pircējiem pievilcīgus piedāvājumus, bet, jāsaka, es neiedomātos doties uz lielveikalu un lūgt bonusus par savu uzticību veikalu tīklam. Man ir prieks, ka kāds par mani parūpējas.

Pret lielveikalu kartēm sākās pircēju iebildumi, kad valsts amatpersonas paziņoja, ka atļaus izsekot karšu īpašnieku pirkumiem. Komentāros bija lasāmi dažādi viedokļi – no patiesi paranoiskiem līdz piesardzīgi analizējošiem ar jautrām piebildēm. Ir patīkami, ka finanšu ministres kundze iebilst pret daudzo ierēdņu personīgo negodīgumu, tādējādi, iespējams, harmonizējot sabiedrību. Daudzi, neiedziļinoties likumdošanā, atbalsta viedokli, ka trešajām personām ir aizliegts nodot datus par fizisko personu. Parakstot klienta kartes lietošanu, ir vērts apsekot, kas tajā teikts par klienta datu drošību. Visumā, rīkojoties godīgi, arī šis klientu neapmierinātības cēlonis ir pieņemams. Ja iedzīvotājus aizsargā valsts, kurai tie maksā nodokļus vai padara kādu citu šīs valsts pilsoni laimīgu, strādājot tā labā vai maksājot algu, tad viss ir kārtībā.