Ilgtermiņa kredīta atmaksas iespējas

KredītiLai Jums būtu pamats plānot ilgtermiņa aizņēmumus, Jums jābūt regulāriem ienākumiem un pastāvīgai darbavietai. Daudzi, uzsākot uzņēmējdarbību, nodrošinās ar pastāvīgu algu un ienākumiem. Savs bizness un kredīti labi sader, viens ar otru, jo pārsvarā uzņēmumus veido nobriedušas personības ar ilgtermiņa domāšanu un skatu nākotnē.

Ja Jums ir darbs (uzņēmums), Jūs varat plānot zināmas summas, ko atvēlēt kredīta atmaksai. Ja līdz šim Jums vēl nav bijuši kredīti, esat viens no laimīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Arī šajā brīdī varat justies pārāks par daudziem citiem Latvijas iedzīvotājiem, jo Jūs spēsiet atvēlēt lielākas summas ikmēneša kredīta atmaksas nolūkiem, nekā cilvēks ar kredītu nastu plecos. Ja ieteikums veltīt 20-30 % no ikmēneša ienākumiem kredīta atmaksai attiecas uz „vidējo” iedzīvotāju, Jūs, kam kredītu nav, varat plānot pat 40 % no savas algas kredīta maksājumiem. Protams, līdztekus jādomā arī, cik svarīgs Jums ir līdzšinējais dzīvesveids. Jums nav jākar zobi vadzī, tomēr arī būtiskas izmaiņas dzīves stilā var nepatīkamā veidā atsaukties uz Jūsu dzīves izvēlēm. Padomājiet, vai varēsiet brīvi atteikties no brīvdienu plāniem, daudzajām izklaides iespējām un retāk ļauties impulsīviem pirkumiem un strauji radušos ideju apmierināšanai. Bieži, nākot pasaulē mazuļiem, ļaudis kļūst apdomīgāki un piebremzē dzīves skrējienu, izvērtējot to, kas svarīgs un kas – nē. Gribas iekārot omulīgu ģimenes ligzdiņu (protams, ar nosacījumu, ka ir gana izbaudīta brīvības un neatkarības garša), un tieši tas liek mierīgāk paraudzīties uz gaidāmo brīvo naudas līdzekļu ierobežojumu.

Ilgtermiņa aizdevumi un mīlestība

Satiekoties diviem cilvēkiem, kuru starpā šķīst dzirksteles, liekas, ka viss mūžs ir priekšā, un tas jāpavada tieši ar šo personu. Tā bieži rodas pāru saistības, kas, būsim reālisti, turpinās ilgāk par mīlēšanas intensīvo fāzi. Vajadzētu saprast, ka tāda ir attiecību un finanšu saistību nesalīdzināmā daba. Lēmums mīlēt, kas pieņemts ar gribas, nevis emociju palīdzību, veiksmīgāk sabalansēs jūtu un naudas pasauli, līdz ar to abi spēs pastāvēt viens otram blakus ilgtermiņā.

Ko darīt, kad darbā nav ko darīt

Sakārto darba galdu

Ja Tev nav jaunu veicamu uzdevumu, Tu, protams, vari atlaisties krēslā un, ērti zvilnot, sapņojoši vērties laukā pa logu. Rezultāts gan būs pretējais gaidītajam – mierīgas atpūtas pauze var pievērst priekšnieka uzmanību (sviestmaizes likums!), kurš pēkšņi ievēros, ka viņa birojā (ak, vai!) mājo darbiniece bez nodarbošanās. Arī Taviem kolēģiem, iespējams, šāds skats nebūs visai tīkams, kas izraisīs baltu (labākajā gadījumā) skaudību, un drīz jau mēles trīs viss kolektīvs. Tāpēc, lai arī cik liela kārtība jau nevaldītu uz Tava galda, veic kaut pārkārtošanu. Sakārto mapes pēc krāsām, sašķiro atvilktnēs esošos failus, saliec pildspalvas rakstāmrīku turētājā. Tikai nesāc vīlēt nagus vai lūkoties spogulītī!

Veic ārkārtas tīrīšanu datorā

Gan jau Tev ir sakrājušies projekti, kas sen jau pabeigti, taču melnraksti vai projekta uzmetumi vēl aizķērušies mapēs. Izmet tos, un pie reizes iztīri arī atkritumu grozu. Sakārto ikonas uz datora ekrāna kārtīgās rindās.

Notīri datora ekrānu

Kad visi citi darbi padarīti, Tu vari steigties palīgā citiem biroja darbiniekiem, vai ne? Tā kā nevajadzētu pārāk izrādīt sava darba laika neekonomisku izmantošanu, saviem tiešajiem kolēģiem labāk netuvoties. Toties Tu vari apdarīt biroja apkopējas nepaveiktos vai pavirši, vai… nu, labi, jums ir brīnišķīga apkopēja! Tātad aiztaupi viņai darbu un noslauki putekļus no sava datora ekrāna.

Pagatavo sev tējas krūzi

Velti šim pasākumam pietiekami daudz laika. Padari to par nelielu meditatīvu pauzi. Zināms, ka drīz Tevi jau atkal kaut kur vajadzēs, tāpēc dari visu ar pilnu apziņu, izbaudot katru tējas procesa mirkli. Izvēlies tējas šķirni, ieber krūzītē cukuru. Uzvāri ūdeni un atceries, ka šķidruma uzņemšana ir ļoti svarīgs dienas darbs.

Sakārto nākamās dienas darbu sarakstu

Darbojoties pie datora, Tev sava rīcība nekad nešķitīs bezjēdzīga (ja vien neienirsti feisbukā vai nespēlē spēlītes…). Izvēlies vai nu MS Outlook, vai kādu citu programmu, kaut vienkārši rakstīt ar roku kalendārā arī nav peļami – tas trenē uzmanību un sīko motoriku. Rītdiena būs darbīga, vai ne?

Vivus.lv patēriņa kredīts

Vivus logoVivus.lv ir pazīstams ne tikai ātro kredītu aizņēmēju vidū, bet arī patēriņa, jo šis aizdevējs piedāvā ātros un patēriņa kredītus līdz 1500 eiro. Tuvāk un vairāk par šo aizdevēju runāsim šajā rakstā, kurš veltīts patēriņa kredīta tematikai.

Lieki sacīt – to mēs visi vēl ļoti labi atceramies – “ātro kredītu” “gūstā” nonākušie nezināja, kā atpirkties no kredītu nastas, jo sākotnēji šie kredīti tika izsniegti pilnīgi bez nekādām prasībām – vajadzēja vienīgi nosūtīt pieprasījumu, un nauda bija kontā. Problēmas sākās tad, kad vairāki kredītņēmēji, saredzot atmaksas grūtības (protams, jo nauda nerodas no zila gaisa, ja to nenopelna) un iespējas, “ātrajiem” (kreditētājiem) rodoties kā sēnēm pēc lietus, sāka aizņemties citās ātro kredītu devēju kompānijās, lai atmaksātu kredītus iepriekšējās, tādējādi zaudējot pārskatu pār to, cik, kur un kas ir saņemts un cik vēl ir jāatdod – īsāk sakot, vairs nespēja kontrolēt savas personīgās finanses un budžetu. Tad pie darba ķērās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Ekonomikas ministrija (EM), sākot aizstāvēt patērētāju tiesības šajā sfērā un ieviešot virkni pasākumu, kas izvirzīja kritērijus šim uzņēmējdarbības veidam (tajā skaitā normatīvajos aktos paredzot īstermiņa kredītu devēju licencēšanu) un ierobežoja ātro kredītu uzvaras gājienu.

Katrā gadījumā, Latvijas ekonomika makroekonomisko plūsmu modeļa ietvaros ir tāda, kāda tā ir. Runājot par kredītiem, mūsu – kredītu ņēmēju ziņā – ir vienīgi tas, vai izvēlēties kredīta noformēšanu pie savas bankas (tātad esi darba ņēmējs solīdā uzņēmumā, kurš Tev noformējis arī algas kontu) vai alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēja.

Bet šodien – par Vivus.lv patēriņa kredītu. Iesaku aplūkot internetā izvietoto Vivus.lv mājas lapu. Tā ir veidota labā stilā, tajā skaitā lietojot labu latviešu valodu (man tas ir ļoti svarīgi, lai spētu uztvert galveno domu). Informācijas ir ļoti daudz. Ietverti ziņojumi ne vien par mani tieši interesējošo jautājumu aizdevumu jomā, bet arī par Vivus.lv MTB maratonu, aktualitātēm Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) dzīvē, asprātīgie reklāmas un to tapšanas darbu atainojoši klipiņi ar sporta ievirzi.

Kopumā – Vivus.lv manā apziņā ir atpazīstams Latvijas īstermiņa aizdevējs. Godīgi sakot, neesmu izmantojusi tā pakalpojumus – nav bijis iemesla – tādēļ tieši šo nav arī iemesla ieteikt Tev. Kāpēc gan neizmantot jebkura cita aizdevēja piedāvājumu? Jāizvērtē ir Tev pašam. Īstermiņa aizdevēji ir un būs – tie, tāpat kā citas veselīgi domājošas biznesa jomas Latvijā un pasaulē vēlas pastāvēt uzņēmējdarbības vidē un aizstāv savas tiesības, kā prot. Informācijas sniedzēju tiešām ir ļoti daudz – labāk iegūt to no paša pirmavota (kā teikts, iesaku aizdevēja mājas lapu).

Tāpēc (un ne tikai visa iepriekš minētā dēļ vien) – esi uzmanīgs – vienmēr uzzini pats.

Kāpēc iekrāt nākotnei

Ja Jūs veidosiet savus uzkrājumus, Jums nebūs nepieciešamība pēc kredīta vai tā būs daudz mazāka. Jums nav jāizvirza noteikti mērķi, lai veidotu savus personīgos uzkrājumus, jo nauda var ievajadzēties jebkurā brīdī un labāk, lai Jūs būtu gatavs šādam brīdim, kurš uzrodas pēkšņi.

Lai iegūtu kapitālu nepieciešamajai precei, bet nevēlamies aizņemties, mēs izmantojam pašu krājkasītes vai krājkontus bankā. Lai no pārpalikušā kapitāla radītu vēl lielāku kapitālu, mēs ieguldām finanšu instrumentos, piemēram, akcijās un obligācijās, lai nauda pelnītu naudu. Tomēr pamatproblēma paliek viena un tā pati – kā ar šiem resursiem apmierināt visas vajadzības. Diez vai tas ir sasniedzams mērķis, jo vajadzību var būt neierobežoti daudz, bet resursi šajā brīdī vienmēr ir nepietiekami. Izeja ir domāt ilgtermiņā. Saprast, ka resursi būs arī nākotnē, īpaši neuztraucoties par nepieejamo kapitālu, kuru, lai kā krātu, nekad nevar uzkrāt līdz galam.

Tomēr cilvēki (un valstis) veido uzkrājumus mērķtiecīgi. Savai pensijai, vecāku nodrošināšanai, bērnu nākotnei, „drošības spilvena” radīšanai. Ir mierīgāk, ja zināms, ka vajadzības gadījumā nevajadzēs aizņemties, bet varēsim paļauties uz saviem uzkrājumiem. It īpaši tie ieteicami cilvēkiem, kuri nemīl īpaši plānot -var vienkārši kādu summu ik mēnesi atlikt. Tiem, kuri domā ilgtermiņā, uzkrājumu veidošanas iemesli ir pavisam viegli saprotami. Automašīnu īpašnieki rēķinās ar ikgadējiem nodokļu un tehniskās apskates maksājumiem. Citi ar to, ka ziemā jāmaksā par apkuri un tiek patērēts vairāk elektroenerģijas. Ja veido budžeta izdevumu un ienākumu aplēses, ir redzams, ka kaut kādos gada periodos naudas nepieciešams vairāk. Var jau sacīt, ka uzkrājumus veikt ir interesanti. Tāpat – tos aprēķināt un atspoguļot. Varbūt tādēļ ļaudis to dara? Varbūt labi ir veidot tādus uzkrājumus, kas nepārsniedz nepieciešamās summas? Izmantojot tādiem izdevumiem, kādiem tikuši izveidoti? Ja tā, tad patiešām apstiprinās iepriekš izteiktā pārliecība, ka uzkrājumi jāveido tādēļ, lai radītu izdevumus – tas arī ir uzkrājuma pamatuzdevums.

Veidojiet personīgos uzkrājumus un uzkrājumi būs Jūsu labākais draugs brīdī, kad maksā svilpos vējš.

Preču pirkšana vairumā

Preču pirkšana vairumā bieži vien ir krietni vien izdevīgāk kā iegādāties preces atsevišķi. Taču ikdienas steigā mēs nemaz nepiedomājam pie tik vienkāršām lietām, kā sadzīves precēm un pārtikas. Veikals ir dārgākā vieta, kur pirkt preci, jo, lai šī prece nonāktu līdz veikalam tai ir jāmēro tāls ceļš un jāiziet cauri daudziem starpniekiem, kas protams nestrādā par brīvu un katru reizi, kad prece nonāk pie nākamā starpnieka, piemēram no ražotāja uz noliktavu no noliktavas uz izplatītāju no izplatītāja uz transportu, kas ražotāja preci jau ir krietni vien sadārdzinājis, nogādā pie klientiem pa visu Eiropu, kur šo preci atkal atstāj noliktavā. Ap šo laiku prece jau ir izgājusi cauri pieciem punktiem, kur katrs paņem savu daļu, līdz ar to sadārdzinot preci. Neaizmirsīsim arī par to, ka preču cenai nāk klāt arī nodoklis, kas tiek iekasēts pēc katras šīs funkcijas veikšanas. Tad jāpadomā, ka pirkt vairumā ir tiešām daudz reizes izdevīgāk.

Protams, vairumā pērkot ir jāņem vērā fakts, ka uzreiz arī nāksies iztērēt vairāk līdzekļu, taču ilgtermiņā tas atmaksāsies. Lai vai kā, kad prece ir atvesta uz valsti un noglabāta noliktavā, tad tā tiek atkal transportēta uz veikalu tīkliem, restorāniem un spēļu iestādēm vai auto servisiem. Tad, kad tu nopērc preci veikalā, tu esi minimums astotais starpnieks, kas dabū savus nagus uz šo preci, kas nozīmē to, ka preces vērtība oriģināli bija vismaz 60% zemāka, nekā tā par kādu tu šo preci iegādājies veikalā. Ja konkrētā prece uz šāda veida akciju ir jums jau zināma, iecienīta, vai arī regulāri tiek pirkta arī atsevišķi, tad šī akcija viennozīmīgi ļaus jums ietaupīt līdzekļus, jo ir starpība, vai tiek iztērēti, piemēram, 10 EUR par trijām precēm, kas izmaksā 5 + 5 + 0 = 10 EUR, jeb ierasto 15 EUR vietā 5 + 5 + 5 = 15, takā ja ir akcija, kur teikts pērc divas un saņem trešo par brīvu, tad tas tev viennozīmīgi būs izdevīgs pirkums ar nosacījumu, ja tu šo preci pērc ikdienā, nevis tikai tāpēc, ka šai precei ir atlaide.

Komandējuma nauda

Ministru kabineta noteikumi nr. 969 Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi izdevumi, kas saistīti ar mācību, darba un dienesta komandējumiem, komandējumu izdevumu kompensācijas normas, kā arī kompensāciju normas par izdevumiem, kas saistīti ar darba braucieniem. Lai varētu noformēt tā saukto komandējuma naudu, nepieciešams ar vadītāja rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka nosūtījums uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu.

Ar komandējumiem saistītos izdevumus atlīdzina darba devējs, bet ar iedzīvotāju ienākumu nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām apliek summas, kas pārsniedz Ministru kabineta noteikumos minētās summas. Par atlīdzināmajiem uzdevumiem tiek uzskatīta komandējuma dienas nauda (tā kompensē papildu izdevumus, kas rodas komandējuma laikā, piemēram, ēdināšanu, dažādus pakalpojumus). Ja brauciens noritējis Latvijas Republikā, dienas nauda ir seši eiro. Dienas nauda, atrodoties komandējumā ārzemēs, variējas. Papildus tiek kompensēti radušies izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas ceļā (dažādi transporta izdevumi – pārbraucieni ar dažādiem transporta līdzekļiem, degviela, transporta apdrošināšana), autostāvvietas, bagāžas pārvadāšana, dokumentu noformēšana komandējuma laikā, izdevumi par naktsmītni (viesnīcu), apdrošināšanas polises.

Ja darba brauciena laikā gadās saslimt, darbiniekam par slimības laiku izmaksā pārejošas darbnespējas pabalstu, slimības dienas neiekļaujot komandējuma laikā vai darba brauciena laikā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem uzņēmums vai pašvaldības iestāde drīkst izstrādāt pati savus noteikumus, kādā kārtībā tiek atmaksāti komandējumā radušies tēriņi.